Elisa (ar enzīmu saistītais imūnsorbcijas tests) un CLIA (ķīmijluminiscējošs imūntests) ir laboratorijas testi, ko izmanto, lai noteiktu proteīnu vai citu vielu klātbūtni un mērītu koncentrāciju asinīs vai ķermeņa šķidrumos. Abas metodes ir balstītas uz imūntesta principu, kad noteiktas vielas noteikšanai un mērīšanai izmanto antivielas.
Elisa ir labi izveidots un plaši izmantots tests klīniskajās un pētniecības laboratorijās. Tas ir salīdzinoši vienkāršs un lēts tests, kurā tiek izmantota ar enzīmu saistīta antiviela, lai piesaistītos mērķa vielai, veidojot redzamas krāsas izmaiņas, ko var izmērīt. Elisa bieži izmanto, lai pārbaudītu antivielas pret vīrusiem, baktērijām un citiem patogēniem, kā arī lai noteiktu hormonus, proteīnus un citas biomolekulas.
No otras puses, CLIA ir jaunāka izstrāde, kas izmanto hemiluminiscenci, lai noteiktu un izmērītu mērķa vielu. CLIA gadījumā mērķa viela ir marķēta ar reaktīvu ķīmisku vielu, kas, mijiedarbojoties ar fermentu vai antivielu, rada raksturīgu mirdzumu, ko pēc tam mēra ar fotodetektoru. CLIA ir ļoti jutīgs un specifisks tests, kas ļauj noteikt zemu mērķa vielas līmeni paraugā.
Starp abiem testiem ir vairākas atšķirības. Pirmkārt, Elisa parasti ir mazāk jutīga nekā CLIA, kas nozīmē, ka tā var nenoteikt zemu mērķa vielas līmeni paraugā. Tomēr Elisa ir elastīgāka, un to var izmantot ar plašāku paraugu un mērķu klāstu, savukārt CLIA ir vairāk specializēta, un tai ir nepieciešami īpaši reaģenti un aprīkojums.
Otrkārt, Elisa parasti ir rentablāka nekā CLIA, padarot to pieejamāku daudzām laboratorijām un klīnikām. Tomēr CLIA bieži tiek dota priekšroka tās augstākas jutības un specifiskuma dēļ, kas var būt svarīgi noteiktos lietojumos, piemēram, infekcijas slimību vai vēža biomarķieru diagnostikā.
Noslēgumā jāsaka, ka gan Elisa, gan CLIA ir svarīgi laboratorijas testi proteīnu un citu vielu noteikšanai un mērīšanai asinīs vai ķermeņa šķidrumos. Izmantotās metodes izvēle būs atkarīga no konkrētā pielietojuma, aprīkojuma un reaģentu pieejamības, izmaksu apsvērumiem un citiem faktoriem. Abām metodēm ir stiprās un vājās puses, un tās nepārtraukti pilnveidojas, attīstoties tehnoloģijām un pētniecībai.